Pavisam nesen satikos ar divām, blakus esošām neparastām takām vienuviet Tukuma pusē. Tās mani uzrunāja ne tikai ar gleznainām ainavām, bet visvairāk tieši ar nostāstiem par to enerģētisko strāvojumu un spēku. Taku apkārtne, tumsnējie mežu apaugušie pakalni daudzviet ir lielu, nosūnojušu koku ieskauti un manī tas veidoja sajūtu, ka šī vieta un koki zina savu stāstu!
Vilkaču taka. Pēc pieejamiem oficiālajiem aprakstiem, nostāstiem un leģendām, taka manī raisīja interesi, jo tai piedēvē mistiskas būtnes, parādības un neredzamu spēku. Takas maršrutā apskatāmie objekti un to nosaukumi sākotnēji vieš vēlmi baidīties – Draņķozols, Vadātājkalns, Malduguņu purviņš. Taču patiesībā cilvēks baidās no tā, par ko nav bijusi izpratne, par notiekošajiem, neredzamajiem procesiem un neizskaidrotām sajūtām. Vilkaču takas spēka atslēga ir ūdens āderes, to krustpunkti un jautājums ir par to, vai cilvēks līdz šim ir izpratis patieso to nozīmi, lomu un savstarpējo cilvēka-āderes mijiedarbību.
Un turpat blakus – Āža taka, kura gluži pretēji aicina nākt, tur būt un uzkavēties, jo tai ir enerģiju dodošs, pozitīvs starojums. To dēvē par spēka un iedvesmas vietu pateicoties tur esošajām zelta uguns āderēm. Arī pati daba rāda spēku caur izpausmēm – spēcīgs kalns, kurā kupli zaļo daudz žuburu liepas.
Divi blakus esoši pretstati dabā, pēc cilvēka izpratnes vienam tiek dota nozīmīte netuvoties, otram – būt pēc iespējas tuvāk. Par šiem pretstatiem, mistiskajām, neizskaidrotajām parādībām, viedie, tur mītošie koki man ir atnesuši citādāku stāstu, nekā cilvēks līdz šim ir interpretējis. Šim stāstam es ticu vairāk un tam ir dziļāks, patiesāks redzējumus, kāpēc takas ir ar tādu spēku, kas ir tas, ko cilvēks patiesībā tur sajūt un no kurienes šai vietai ir tik liels spēks un enerģētiskais strāvojums. Abas takas savstarpēji draudzējās, gluži kā diena un nakts, kā “Iņ”un “Jaņ”, viena bez otras zaudē nozīmi. Izprotot secību, kādā pa tām pastaigāties, ir skaidrs, ka Visums šo vietu ir izveidojies un iekārtojis ar viedumu, lai tā cilvēkam būtu draudzīga un palīdzētu, nevis biedētu. Kādam šī pastaiga būs harmonizējoša, kādam tā dos atbrīvošanās sajūtu no iekšējā smaguma, kādam spēku un piepildījumu, bet kādam citam atbildi uz sen neatbildētu jautājumu.
Es joprojām šo vietu izzinu un katru reizi tur viesojoties, arvien no jauna ieraugu un iepazīstu, ko nebijušu un neredzētu. Ja Tu jūti iekņudamies “tauriņu” sajūtu vēderā izlasot virsrakstu un aprakstu, ticu, ka mums ir lemts tikties uz pastaigu Vilkaču un Āža kalna takās. Padalīšos ar līdz šim saprasto citādo stāstu par takām, parādīšu unikālo dabas klēpi, ar kuru esmu sadraudzējusies.
Aicinu Tevi doties izzinošā pārgājienā. Pārgājiena garums aptuveni 8 km, nepieciešamais laiks aptuveni 4 stundas. Pa ceļam apskatīsim avotu sistēmu un būs iespēja uzpildīt ūdens pudeles ar dzeramo avota ūdeni.
Dalība pārgājienā notiek individuāli vai nelielās grupās, ar enerģijas apmaiņu.