Iepazīsimies
Viedas takas kā doma, kā ideja, kā iekšējais impulss atnāca nepilnus divus gadus atpakaļ, kad es savos dzīves pavērsienos un sevis meklējumos biju atklājusi jeb atcerējusies no jauna kādu savu sen pazaudētu, aizmirstu iekšējo prieka staru – piedzīvojumu meklētāja garu. Piedzīvojumu meklēšana un būšana piedzīvojumos ir man ļoti svarīga, tāpēc, ka caur to es savienojos ar lielu prieku un tā visbiežāk izpaužas dodoties dažādos dabas piedzīvojumos- laivojot, ejot pārgājienos, piedaloties orientēšanās spēlēs, un jau bērnībā šādas lietas mēdzu izdomāt pati. Dārgumu meklēšanas spēles dabā, man šķita tik satraucoši priecīgas un tieši tur ir tā prieka enerģija, kura kņudina vēderu kā dejojoši tauriņi. Ar laiku to sajūtu piedzīvoju dodoties ceļojumos. Arī tur ir šī satraucošā prieka deva un tieši tur pirmo reizi šajā dzīvē es nonācu līdz atziņai, ka ceļojumos un to kā tajos piedzīvojam sevi pašu, tās ir miljoniem vērtas sajūtas, kuras neviens mums nekad nespēs atņemt, jo tās dzīvos mūsos kā prieka, iedvesmas pilnas atmiņas. Un tā ir liela vērtība šodienā, kad mēs daudzi iegrimstam rūpēs un raizēs, rāmjos un prasībās, aiz kuriem aizmirstam priecāties kā mazi bērni.
Viedas takas ir par piedzīvojumiem ar prieku, tā atcerēšanos, stiprināšanu un vairošanu.
Otrā ļoti būtiskā vērtība, kuru nes Viedas takas – brīvība. Brīvība ir kaut kas it kā pats par sevi saprotams un tomēr bieži vien mēs jūtamies ieslodzīti paši sevī. Jā, tieši tā, brīvības atslēdziņa slēpjas mūsos pašus. Tikai mēs paši sevi mēdzam piesiet, ieslodzīt domāšanas būros, kuri ar laiku pārtop reālos apstākļos savas ikdienas ārpasaulē. Un lai patiesi justos brīvi, ir jāierauga rāmji, būri, domu programmas, kuras mūs padara nebrīvus, kuras mēs esam pieņēmuši kā patiesības kā dvēseles atnākot uz zemi un pieredzot sevi līdz šodienai. Brīvība nav konstants stāvoklis, tas ir ceļš un uz to mēs varam iet katru dienu, caur apzinātu izvēli padarīt sevi brīvu. Tāpēc Viedas takas ir par brīvību un brīvība sākas ar sevi, ar savas patiesības atrašanu un pietuvošanos pašam savai patiesajai būtībai.
Pastāstīšu arī nedaudz par domu, kuru ietver Viedas takas simbols spirāle un violeti zilie zvaigžņoto debesu toņi. Spirāle ir kā simbolisks apzīmējums ceļam pie sevis, pie savas brīvības un ja tas notiek caur prieka prizmu, tad tas ir ļoti skaists veids kā piedzīvot sevi te uz planētas zeme. Pietuvojoties sev un savienojoties ar patieso sevi, arī tur ir plašums un spirālveida izziņas ceļš tikai uz otru pusi, uz dziļumu sevī, caur to atverot savas dažādās iekšējās šķautnes, kuras mūs savieno ar bezgalīgu enerģijas plūsmu. Un tieši to plūsmu ir jāiemācās nenoliegt, bet dāvāt līdzcilvēkiem un zemeslodei, jo gan cilvēks, gan zeme ir piekususi no vienādā.
Tumši zilas, violetas zvaigžņotās debesis – šis krāsu salikums caur sajūtām atnāca kā viedums un dziļums. Un jā arī tas viss ir mūsos! Ja to izvēlamies pameklēt, atrast, tad tas tur ir un zvaigznes ir kā skaistas, mirdzošas pērles, kuras gaida, kad tās paši atklāsim un sameklēsim.
Tāpēc Viedas takas piedzīvojumi, ceļojumi, notikumi, satikšanās, kuras ir bijušas un kuras vēl taps, tās ir zvaigznēs ierakstītas, tās nesīs prieku un arī atraisīs ceļu katram pie savas brīvības. Lai top skaistas satikšanās un priekpilni piedzīvojumi mums katram caur šo maģisko enerģiju salikumu.
Par cilvēcisko pusi, kā jau visi, ikdienā arī es uz zemeslodes sevi pieredzu kā cilvēks caur lomām - kā mamma, sieviete, draugs, bērns, kaimiņš… un tā var turpināt vēl un vēl un savā ziņā tās ir pieredzes, kuras es pati esmu izvēlējusies šeit pieredzēt. Lomas ir dažādas un caur tām ne vienmēr es esmu es pati savā īstajā, patiesajā būtībā, jo visas lomu izpausmes ir aizgūtas, pārņemtas kaut kad pa ceļam līdz šodienai. Un ir tādi brīži, kad dzīve nobrucina sienas, lomu rāmjus, kuros esmu iestigusi un tad kad tas notiek, tad daudz brīvāk uz āru iznāk tas, kas patiesība esmu es. Un tieši te, šajā lapā un piedzīvojumos, kurus uzburšu, es vairāk esmu un mācos paust to savu patieso būtību. Tāpēc priecājos par ikvienu, ar kuru izdodas sastapties takās un taciņās, kuri būs mani ceļa biedri piedzīvojumos!
Uz tikšanos sirsnīgos piedzīvojumos!
~Aija~
